Search results for "autoritārais režīms"
showing 6 items of 6 documents
Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā
2022
Autore bakalaura darbā “Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā” pēta vēlēšanu rīkošanu tādā autoritārā politiskā režīmā kā Baltkrievija. Darba mērķis ir izpētīt, kāpēc autoritāros režīmos tiek rīkotas vēlēšanas, ko vēlēšanas dod autokrātiem un izpētīt Baltkrievijas vēlēšanu brīvību un godīgumu. Lai to noskaidrotu tiks izmantoti starptautiski pētījumi un teorijas par vēlēšanām autoritāros režīmos, tiks aplūkoti rādītāji brīvām un godīgām vēlēšanām, tiks veikta aptauja, lai noskaidrotu Latvijas sabiedrības aktuālo viedokli par vēlēšanām Baltkrievijā. Rezultātā tiks izdarīti secinājumi par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, to brīvību un godīgumu, par to, ka tās tiek rīkotas esošas varas leģitimēš…
Latvijas - Polijas politiskās attiecības 1934. - 1939. gadā
2021
Bakalaura darbs ir veltīts nozīmīgam tematam Latvijas ārpolitikas un reģiona vēstures kontekstā – Latvijas un Polijas politiskās attiecības no 1934. gada, kad Latvijā nodibinājās autoritārais režīms, līdz 1939. gada septembra krīzei un Polijas valsts iznīcināšanai, kad Latvija ar to pārtrauca oficiālas attiecības. Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas – Polijas politiskās attiecības 1934. – 1939. gadā, galveno uzmanību pievēršot abu valstu attiecībām Baltijas Antantes un Austrumu pakta kontekstā, Lietuvas faktoram, kā arī norisēm pirmskara krīzes laikā, nonākot līdz oficiālo attiecību noslēgumam. Latvijas – Polijas politiskās attiecības šajā laika posmā ataino reģiona nesaskaņas, galvenās pr…
Dundagas pagasta iedzīvotāji un pašvaldības darbības galvenie virzieni 1934.-1940. gadā
2022
Bakalaura darbs, izmantojot Dundagas pagasta piemēru, atspoguļo sabiedrības struktūru un pašvaldības iestāžu galvenos darbības virzienus Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma periodā. Pētījuma mērķis ir ar Dundagas pagasta piemēru atspoguļot situāciju, kā funkcionēja un kādas izmaiņas Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma periodā piedzīvoja pagasta iedzīvotāji un pašvaldības administratīvās iestādes. Režīms likvidēja pagastos jebkādas demokrātiskās iezīmes, jo iestāžu darbinieki netika ievēlēti, bet iecelti ar Iekšlietu ministra rīkojumiem, paplašinājās valdes funkcijas, taču to lēmumi bija pakļauti apriņķu vecākajiem, kuri bija valsts ierēdņi. Kopumā režīma izmaiņas pašvaldību darbībā var vērtēt daļēji …
Latviskās identitātes konstruēšana periodiskajos preses izdevumos no 1935. līdz 1940.gadam
2018
Šī tēma ir nozīmīga, jo Kārļa Ulmaņa autoritatīvais režīms ir pirmais posms Latvijas vēsturē, kad latviskuma identitāte apzināti konstruēta valsts līmenī. Mediji bija pakļauti cenzūrai un tiem ar likumu bija noteikts popularizēt režīma ideoloģiju. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot un analizēt latviešu nacionālās identitātes naratīva konstruēšanas paņēmienus preses izdevumos no 1935. līdz 1940. gadam. Pētījuma objekts – trīs žurnāli, kuriem no 1935. līdz 1940. gadam bija lielākās tirāžas: „Atpūta”, „Mazpulks” un „Sētā un Druvā”. No visām žurnālos publicētajām publikācijām, vidēji 7 % iekļauti latviskuma identitātes konstruējoši vēstījumi. Privātajā izdevniecībā izdotajā „Atpūtā” latviskuma…
Kārļa Ulmaņa autoritārisma laika rūpniecības attīstības iezīmes: a/s "Fēnikss" ("Vairogs") piemērs, 1934.-1940
2022
Bakalaura darbs “Kārļa Ulmaņa autoritārisma laika rūpniecības attīstības iezīmes: a/s “Fēnikss” (“Vairogs”) piemērs 1934-1940” sniedz apkopojumu par laika periodu, kad rūpnīcas “Fēnikss” darbība saskarās ar jauno Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu, kam bija būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Darba hronoloģiskais ietvars skar neatkarīgās Latvijas vēstures posmu no 1923. gada maija, kad “Fēnikss” atsāk savu darbību, līdz 1936. gadam, kad beidzas tās pastāvēšana. Rūpnīcas “Fēnikss” darbība bija būtiski atkarīga no Latvijas ekonomiskās politikas, jo tās darbību nodrošināja ārzemju izejvielas un pasūtījumi. Neizdevīgā valsts muitas un finanšu politika radīja tikai papildus zaudējumus, kas …
Latvijas vēstures politikas veidošana autoritārā režīma apstākļos (1934-1940)
2019
Maģistra darbā skatītas un analizētas vēstures mācību priekšmeta skolotājiem adresētās izglītības ministru - L.Adamoviča un A.Tenteļa runas, kā arī – autoritārā režīma laikā izdotie likumi, kas reformēja izglītības sistēmu Latvijā un nodrošināja Latvijas vēstures pētniecību Latvijas vēstures institūta ietvaros un latviešu vēsturnieku darba rezultātu reprezentāciju Pirmajā Baltijas valstu vēsturnieku konferencē 1937.gadā Rīgā. Darbā skatīta Vēstures skolotāju biedrības iniciatīva un centieni sadarboties ar Izglītības ministriju Latvijas vēstures pētīšanas, mācīšanas un popularizēšanas jautājumos.